Kā QR-kods produkta pasēm nonāk uz maniem produktiem?

Ko konkrēti jums jādara

Ko no jums tiek sagaidīts

Datu nesējs jānovieto uz produkta, iepakojuma vai dokumentācijas

11. pants ESPR (Regula (ES) 2024/1781) nosaka, ka digitālais produktu pase ir jāpieejam, izmantojot datu nesēju — praksē parasti QR kodu. Kur tieši šis kods jānovieto (uz paša produkta, uz etiķetes, uz iepakojuma vai pievienotajā dokumentācijā), katrai produktu grupai nosaka šīs grupas deleģētie akti. Uzņēmumam ar 10 līdz 100 darbinieku nozīmē, ka koda novietošana kļūst par ražošanas procesa vai iepakošanas līnijas daļu, nevis kaut kas, kas tiek risinās ar uzlīmēm retrospektīvi. Kurš piegādā vairākas produktu grupas, šeit drīz saskaras ar vairākām variantiem: viens produkts saņem kodu uz namenplakātes, cits — uz kastes. Ja produkts sastāv no vairākiem komponentiem, kam katram ir savs pase, ir lietderīgi iepriekš noteikt vai katrs komponents saņem savu pasi vai produkts kā veselumsjo tas arī nosaka, cik kodu ir jānovieto fiziski.

Kods jāvada uz pareizajiem, aktuālajiem datiem

11. pants nosaka pasporta darbības prasības: datu nesējam jāatcēļ uz pasi, kas pieder konkrētajam produktam, un šis pase jāparāda dati, kuri šai produktu grupai ir obligāti. Tas šķiet pašsaprotami, bet kļūst tehniski konkrēts tikai tad, kad ir skaidrs, kā produkts iegūst savu unikālo identitāti. Bez labas sistēmas katram produktam piešķirt unikālu identifikācijas kodu ir neiespējami garantēt, ka ražošanas līnijas skaņošanas numurs 4.582 norāda tieši uz tā pasporti, nevis uz citu tāda paša sērijas exemplāru. Uzņēmumiem, kas strādā ar partijām, variantiem vai seriālo ražošanu, šī ir viena no visvairāk nenovērtētākajām procesa daļām.

Kods jāturpina darboties arī pēc pārdošanas

11. pants savieno pasi ar ilgstošas pieejamības prasību: dati jāpaliek pieejami arī pēc tam, kad produkts ir pārdots un mainījies īpašnieks. Tas skar ne tikai hostinga pusi, bet arī pašu fiziski kodu. QR kods, kas blāvējas, atbrīvojās vai kļūst neleģams kopa nolietošanās, apdraud pieejamību tikpat ļoti kā serveris, kas ir bez rīcības. Uzņēmumam, kas piegādā produktus ārā, darbnīcās vai intensīvā lietošanā, materiāla izvēle un novietošanas metode tātad nav estētisks jautājums, bet tas, kas tieši saistīts ar šo pienākumu.

Kods nedrīkst tikt jaukts ar sertifikācijas marku vai etiķeti

ESPR 16. pants un 17. pants attiecas uz etiķetēm un sertifikācijas marku viltošanas aizliegumu. Tas ir aktuāli QR kodam, jo daži uzņēmumi vēlas datu nesēju kombinēt ar esošu grafisko materiālu — energojauda etiķeti, savu kvalitātes sertifikācijas marku, logotipu. Etiķešu noteikumi ir paredzēti, lai novērstu neskaidrības par to, kas ir oficiāls etiķets un kas nav. Praksē tas nozīmē, ka QR kods tiek uzskatīts par atsevišķu, atpazīstamu nesēju un vienkārši netiek ievietots esošajā etiķetes dizainā bez skaidrības par to, kurš elements tam ir domāts.

Kur praksē var kļūdīties

Kods tiek ņemts vērā par vēlu dizaina procesā. Iepakojumi un produktu etiķetes ir noteiktas jau mēnešus pirms ražošanas sākuma, kurus izstrādājuši mārketinga vai iepakošanas departamenti. Ja QR kods ir jāpievieno vēlāk, viņš ir pārāk maza, uzlīmēta uz izliekuma, kur viņš neskenējas, vai uzdrukāta pāri šuvei.

Viens kods visai partijai, nevis unikāls kods katram produktam. Tas darbojas, līdz parādās atsaukšanas darbība, garantijas prasība vai handhavera jautājums par vienu konkrētu exemplāru — tad izrādās, ka visi pases ir identiski un neviens nevar pierādīt, kurš pase atbilst kuram fiziski produktam.

Kods norāda uz lapu, ko uzņēmums pats pārvalda bez standarta struktūras. Bez standartizētas saites izmantošanas, kā apspriests GS1 Digital Link, rodas emerģē vienas URL pieņemšanas dārza, kas ir grūti uzturēt un nesakrīt ar to, ko sagaida pircēji, uzraugi vai platformas.

Neviens nav padomājis par nodilumu vai bojājumiem. Kods, kas gada laikā kļūst nolasāms UV gaismas, mitruma vai lietošanas dēļ, pazemina pienākumu no 11. panta, ka dati paliek pieejami. Tas, kas tad praktiski notiek, ir aprakstīts pie bojāts vai nolasāms QR kods.

Kods tiek pārvaldīts neatkarīgi no ERP vai krājumu sistēmas. Ja unikālā koda izveide un tā piesaiste paspportam ir manuāla darbība, ko kāds iepakošanas nodaļā pieskaita, kļūdu un atpalikuma risks ir liels. Tas jo īpaši spiež uzņēmumus, kas vēlas pārbaudīt, vai pasporti var piesaistīt savai ERP sistēmai, bet šo soli apsvērt tikai pēc tam, kad pirmās partijas jau ir ražotas.

Ko varat dokumentēt

• Pārskats par katru produktu grupu par to, kur QR kods fizikāli tiek novietots (produkts, etiķete, iepakojums vai dokumentācija), ieskaitant iemeslu šai izvēlei.
• Metode, ar kuru katra ražošanas vienība iegūst unikālo identifikācijas kodu, un kurš uzņēmumā ir atbildīgs par tā ģenerēšanu un pārbaudīšanu.
• Koda materiāla un uzlikšanas metodes specifikācijas, pielāgotas produkta gaidāmajai lietošanas videi (ārpusē, intensīva lietošana, mitruma vai ķīmisku vielu iedarbība).
• Testēšanas procedūra: kā un cik bieži tiek pārbaudīts, vai ražoto kodu izlase faktiski skan un vada uz pareizo pasporti.
• Rakstiska vienošanās par to, kas notiek, ja kods tiek bojāts pirms pārdošanas (fabrikā vai noliktavā) salīdzinājumā ar pārdošanu pēc pārdošanas galapatērētājam.
• Paspporta sistēmas un jebkuras citas uzņēmuma sistēmas saites dokumentācija, lai personāla maiņas vai audita gadījumā būtu skaidrs, kā dati cirkulē.
• Pārskats par to, kuri produkti ietilpst vairāk nekā vienā paspportā un kā tas saitējas ar kodu fizisko uzlikšanu, kas ir aktuāli, ja vairāki pasporti vienam produktam sanāk kopā vienā pantā.